Lietotājiem

Ieiet portālā
Aizmirsi paroli?

Vēl neesi lietotājs?

Kļūt par lietotāju
atbalstitaju-logo
SIF_logo_krasains_pamata_RGB


Šī mājas lapa ir veidota ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Par mājas lapas saturu atbild Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”

Kas ir šizofrēnija

publicēts: 24.04.2012 | Birkas: Veseliba, Šizofrēnija
Ziņot par neatbilstošu saturu

      Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena. Viena no garīgajām saslimšanām, kas pēdējos gados kļūst arvien aktuālāka ir šizofrēnija – nopietna psihiska saslimšana, kurai vēl līdz šim nav viena konkrēta izskaidrojuma. Kamēr ārstu un zinātnieku prātus nodarbina šizofrēnijas slimnieku ārstēšana un jaunu iespējamo slimību izraisošo faktoru atklāšana, līdzcilvēki, atpazīstot ar šizofrēniju slimu cilvēku, var nenovērsties un iespēju robežās palīdzēt.

Šizofrēnija ir psihiska saslimšana, kurai raksturīgas psihisko funkciju izmaiņas un traucēta realitātes uztvere. Vārds „šizofrēnija" tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „psihes sašķelšanās" un atspoguļo šīs slimības raksturīgo īpašību. Ar šo visbiežāk saslimst cilvēki vecumā no 14-30 gadiem.
Šizofrēnija cilvēkus skar dažādos veidos - tā var sākties pēkšņi - cilvēks sāk redzēt halucinācijas, dzirdēt balsis, justies slikti, kā arī var saslimt pakāpeniski. Raksturīgi, ka bieži sāk zust interese par apkārt notiekošo, cilvēks kļūst nevērīgs pret sevi, sāk distancēties no ģimenes locekļiem un draugiem. Šīs izmaiņas uzvedībā ir grūti izprotamas apkārtējiem cilvēkiem - it īpaši tad, ja slimība vēl nav diagnosticēta.


Kādi ir šizofrēnijas simptomi?


Halucinācijas


Šizofrēnijas pacienti spēj redzēt, dzirdēt, sajust vai izgaršot ko tādu, kas realitātē neeksistē. Balsu dzirdēšana ir viens no biežāk sastopamajiem šizofrēnijas simptomiem. Pacients nerunājot var dzirdēt pats savu balsi, komentējošas, diskutējušas balsis vai savu domu atbalsi.
„Es jūtu, ka viņi izseko mani vienmēr un visur, lai kur es ietu, lai ko darītu.


Murgi


Tie ir maldīgi uzskati, ko nav iespējams koriģēt ar loģiskiem skaidrojumiem. Līdzcilvēki tos var nesaprast. Pacientam var rasties pārliecinošs uzskats, ka viņš ir, piemēram, vēsturiski svarīga persona. Cilvēks dzird, redz un fantazē par realitātē neeksistējošām lietām.


Vajāšanas mānija


Slimniekam var likties, ka viņu izseko, un kontrolē.


Emocionālā vienaldzība


Emocijas kļūst neatbilstošas notiekošajam, notrulinātas vai pamazām izzūd.


Apātija


Izvairīšanās no draugiem un ģimenes, vēlme palikt vienatnē ar sevi, vispārēja distancēšanās un mērķtiecības zudums.


Izteikšanās traucējumi.


Vārdu krājuma samazināšanās, neloģiski izteikumi un īsi teikumi.


Uzskatu traucējumi


Slimniekam var likties, ka ģimenes locekļi viņu neizprot, kā rezultātā veidojas naidīga attieksme pret tiem.


Enerģijas un gribas zudums


Var izpausties kā enerģijas trūkums un neiesaistīšanās apkārt notiekošajos procesos.
Šizofrēnijai raksturīgajām, tipiskajām pazīmēm ir tendence ar laiku pastiprināties un padziļināties. Piemēram, emocionālie traucējumi, kas rodas slimības sākumā un izpaužas interešu zudumā, ar laiku var pāriet emocionālā trulumā. Cilvēki ar šizofrēniju daudz biežāk kļūst vardarbīgi pret sevi, nevis citiem: līdz 40 procentiem šizofrēnijas slimnieku kādreiz mēģina izdarīt pašnāvību.
„Es vairs netieku galā ar parastām, ikdienišķām lietām, ko agrāk varēju izdarīt."


Mīti un aizspriedumi šizofrēnijas sakarā


Šizofrēnija ir slimība, kuru daudzi cilvēki neizprot. Bieži cilvēkiem, kuri slimo ar šizofrēniju un viņu ģimenes locekļiem jācīnās pret mītiem un neizpratni sakarā ar šo slimību. Daudzi mīti saglabājušies pat simtiem gadu. Sabiedrībā joprojām valda maldīgi uzskati, ka:
        • šizofrēnijas slimnieki ir varmācīgi;
        • no šizofrēnijas slimnieka ir jāizvairās;
        • šizofrēnijas slimnieki ir slinki un bezatbildīgi;
        • šizofrēnija ir vecuma plānprātības paveids;
        • šizofrēnija ir rakstura trūkums jeb izlaidība;
        • šizofrēniju izraisa nepareiza audzināšana;
        • šizofrēnija ir lipīga slimība;
        • ārstēšana šizofrēnijas gadījumā neiedarbojas.
Bieži šie nepatiesie mīti cilvēkos izraisa bailes no šizofrēnijas slimniekiem. Viņi neizprot slimības būtību, tādēļ nevēlas būt saskarsmē ar šo cilvēku. Šizofrēnijas slimniekam ir ļoti nepieciešams līdzcilvēku atbalsts!


Ko es varētu darīt, lai palīdzētu?


Pēc iespējas ātrāk dari visu iespējamo, lai cilvēks saņemtu ģimenes ārsta un psihiatra konsultāciju!

Agrīna ārstēšanas uzsākšana:
     1. palielina atveseļošanās iespēju;
     2. samazina iespējamās sekas: pašnāvību, depresiju vai nelikumības darbības;
     3. samazina risku, ka saslimšana izraisīs ilgstošas problēmas cilvēka sociālajā dzīvē.


Pievērs uzmanību cilvēkam, nevis slimībai!


     1. remisija jeb stabila stāvokļa uzlabošanās;
     2. recedīvi, jeb atkārtoti slimības saasinājumi;
     3. slimības hronizēšanās.


Šizofrēnijas hronizēšanās gadījumā stāvokli pasliktina arvien redzamāki traucējumi līdz izveidojas smaga psihosociāla invaliditāte. Par labvēlīgu zīmi uzskata akūtu slimības sākumu, izteiktus simptomus un acīm redzamus slimību izraisošus faktorus.


Iespējamā šizofrēnijas ārstēšana


Hospitalizācija.


Cilvēkiem ar akūtiem šizofrēnijas simptomiem var būt nepieciešama terapija stingrā ārstu uzraudzībā.


Medikamenti


Šizofrēnijas ārstēšanai izmantojamie medikamenti tiek saukti par antipsihotiskiem medikamentiem un tie neregulē ķīmiskos procesus smadzenēs.


Individuālā psihoterapija


Ietver regulāras plānotas sarunas starp pacientu un garīgās veselības speciālistu.


Partnera, ģimenes un draugu loma šizofrēnijas pacienta dzīvē


Pirms šizofrēnija tiek diagnosticēta, ļoti svarīgs ir pacienta ģimenes, draugu un partnera atbalsts. Atbalsts bieži veicina profesionālas palīdzības meklēšanu. Cilvēkiem jācenšas labvēlīgi palīdzēt pacientam organizēt savu dzīvi. Lai slimnieks justos labi, nepieciešamas fiziskas un radošas aktivitātes, saskarsme ar draugiem.
"Kopš man tika diagnosticēta šizofrēnija, es jūtu, ka mans tēvs vēlas kontrolēt manu dzīvi. Viņš man neuzticas, un tas man nepatīk, bet es zinu, ka viņš tā dara, jo mani mīl.”
"Mēs centāmies atbalstīt manu māsu, bet viņa attiecās apmeklēt ārstu un viņas stāvokli kļuva sliktāks.”
Dažreiz ilgstoša saskarsme ar šizofrēnijas pacientu ir grūts un uztraukumiem pilns process pacienta draugu, radu un ģimenes locekļu vidū. Ģimenei var būt grūti pieņemt radinieka slimību, tās specifiku un viņi reaģē saasināti. Svarīgi, lai slimnieks runātu par savām izjūtām ar tuvajiem cilvēkiem. Lai saslimušajam ar šizofrēniju nerastos vientulības izjūta, nepieciešams atbalsts, nevis kritika un vienaldzīga attieksme no līdzcilvēku puses.
Bieži slimnieku „vada" halucinācijas un nosaka viņa uzskatus, vada rīcību, tāpēc nevajag strīdēties ar viņu par lietām, kuras izmainīt nav paša slimnieka spēkos – tā jāuztver kā normāla parādība, ar iejūtību uzklausot slimnieku.
Arī šizofrēnijas slimnieka ģimenei, draugiem un partnerim nepieciešams atbalsts. Cilvēkam jāzina un jājūt, ka viņš nav atstāts viens ar savu problēmu un izjūtām, jāveicina viņa izpratni, ka viņi pie notikušā nav vainojami un līdzcilvēku spēkos ir atbalstīt, uzklausīt un palīdzēt. Līdzcilvēkiem būtiski komunicēt ar cilvēkiem, kuri bijuši kontaktā ar šizofrēnijas slimniekiem, veidojot un apmeklējot atbalsta grupas, kur iespējams dalīties izjūtās un pieredzē.


Kur vērsties pēc palīdzības?


Pirmkārt palīdzību meklē pie sava ģimenes ārsta! Palīdzību iespējams saņemt pa uzticības tālruņiem, kurus var noskaidrot SVA mājas lapā, sadaļā „Garīgā veselība”.

Lai pievienotu komentāru nepieciešams reģistrēties
20.09.2016 18:25
Ziņot
Visiem varu ieteikt rekonektīvo dziedniecību un teta viļņu (teta hīlings, Theta healing) praktiķus. Abas metodes tiešām strādā un nemaz nav dārgas. Iepriekšminēto metožu praktiķi apgalvo, ka palīdzot pret visām saslimšanām un ne tikai. Man pašai pirms kāda laika izdevās ar rekonektīvo dziedniecību tikt vaļā no bailēm (ir tāda saslimšana) ļoooooti ātrā laikā un paliekoši. :)