Lietotājiem

Ieiet portālā
Aizmirsi paroli?

Vēl neesi lietotājs?

Kļūt par lietotāju
atbalstitaju-logo
SIF_logo_krasains_pamata_RGB


Šī mājas lapa ir veidota ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Par mājas lapas saturu atbild Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”

Meningīts

publicēts: 29.06.2012 | autors: Iveta Odiņa | Birkas: Veseliba, Ikdiena
Ziņot par neatbilstošu saturu

    Meningīts ir smadzeņu apvalka iekaisums. Pēc cēloņa un izmaiņām smadzeņu apvalkos un šķidrumā, meningītam ir divi veidi – serozais un strutainais meningīts.

Meningīta simptomi.


   Meningīta galvenie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, stipras galvassāpes (pārsvarā pieres un pakauša rajonā), kakla (sprandas) stīvums, miega traucējumi, bieži slikta dūša, vemšana un sāpes vēderā. Galvassāpes var pastiprināt spilgta gaisma, troksnis un citi kairinātāji. Smaga meningīta gadījumā var būt vērojami apziņas traucējumi, murgi, uzbudinājums un samaņas zudums.


Meningīta diagnosticēšana.


   Ja parādījušies minētie simptomi, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, Lai diagnosticētu šo slimību, tiek veikti lumbālā punkcija – mugurkaula kanālā tiek ievadīta adata un iegūts neliels daudzums šķidruma. Meningītu ārstē tikai slimnīcā.


Strutainais meningīts.


   Strutaino meningītu ierosina meningokoki, kas reizēm mīt cilvēku augšējo elpošanas gļotādā un, mazinoties organisma pretestībai, var radīt iekaisumu smadzeņu apvalkos. Inficēšanas avots var būt slims cilvēks, inficēti priekšmeti un baktēriju nēsātāji. Strutaino meningītu var ierosināt mikrobi: streptokoki, stafilokoki, pneimokoki, gonokoki, zarnu nūjiņas u.c. Inficēšanas avots var būt arī iekaisums vidusausī, deguna blakusdobumos, mandelēs, zobos un citur, Strutainais meningīts var rasties arī galvas traumu, īpaši galvaskausa lūzuma gadījumā.


Serozais jeb nestrutainais meningīts.


   Serozo meningītu visbiežāk ierosina vīrusi (enterovīrusi, Koksaki un echo, ērču un letarģiskā encefalīta, poleomelīta, gripas, herpes, epidēmiskā parotīta u.c. vīrusi). Serozo meningītu var izraisīt arī tuberkulozes, sifilisa, brucelozes un daudzu citu infekciju ierosinātāji. Serozā meningīta rašanos sekmē dažādi nelabvēlīgi faktori, piemēram, intoksikācija, traumas, hipovitaminoze, vielmaiņas traucējumi u.c.


Serozais meningīts – visbiežāk izplatītais.


   Visbiežāk izplatīts ir enterovīrusu (jēdziens „enterovīrusi” ieviests 1957. gadā, lai apvienotu lielu vīrusu grupu, kam dabiskā dzīvesvieta ir cilvēka zarnu trakts; pie enterovīrusiem pieskaitāmi poliovīrusi, A un B Koksaki vīrusi un echo vīrusi) izraisīts meningīts. Apmēram 90% no seroziem vīrusiem izraisa enterovīrusi.
   Latvijas Infektoloģijas centrs informē, ka serozo meningītu izplatībai ir raksturīgs periodiskums. Lielākais saslimšanas gadījumu skaits pēdējos gados reģistrēts 2006. gadā, kad periodā no augusta līdz novembrim ar serozo meningītu saslima vairāk nekā 500 iedzīvotāji. Enterovīrusu infekcija izplatījās galvenokārt Daugavpils reģionā (vairāk nekā 250 saslimšanas gadījumi) un Rēzeknes reģionā (gandrīz 140 saslimšanas gadījumi). Šajā gadā no maija beigām līdz 6. septembrim Latgales reģionā reģistrēti 173 (visā Latvijā – 247) saslimšanas ar serozo meningītu gadījumi.


Vai serozo meningītu izraisošie vīrusi ir lipīgi?


   Vīrusi, kas izraisa meningītu, ir infekciozi. Infekcijas avots ir persona – slimnieks vai persona, kurai infekcija ir bez simptomiem. Lielākajai daļai inficēto cilvēku vai nu nav slimības simptomu, vai arī ir tikai saaukstēšanās simptomi un nedaudz paaugstināta temperatūra. Parasti no 1000 inficētajām personām mazāk nekā vienai attīstās meningīts.
   Enterovīrusi, kas ir visbiežāk meningīta ierosinātāji, izplatītākie ir vasaras beigās un agrā rudenī. Enterovīrusu izraisītās infekcijas inkubācijas periods ir salīdzinoši īss – no divām līdz četrpadsmit dienām (vidēji 3-5 dienas). Biežāk ar meningītu slimo mazi bērni un jaunieši, tas parasti ilgst septiņas līdz desmit dienas.
  Tipiskākie serozā meningīta izplatīšanās ceļi:

no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā – runājot, klepojot un šķaudot; ar sadzīves priekšmetiem, kas piesārņoti ar slimnieka fekālijām, siekalām vai elpceļu sekrētām;

dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu;

peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām.


Meningīta profilakse.

Svarīga ir organisma vispārēja stiprināšana, laicīgi ir jāārstē visas infekcijas un jālikvidē iekaisuma perēkļi organismā.

Jāievēro personīgā higiēna – vairākas reizes dienā jāmazgā rokas ar ziepēm, īpaši pirms ēšanas, ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, dzeršanas, medikamentu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, kontaktlēcu ievietošanas acīs, pēc tualetes apmeklējuma vai atnākot mājās pēc infekcijas slimnieka aprūpes priekšmetiem un priekšmetiem, ar ko slimniekam ir bijis kontakts.

Nedrīkst ēst nemazgātus augļus un dārzeņus, dzert nevārītu ūdeni un pienu.

Gatavo un jēlo produktu apstrādei jālieto atsevišķi trauki, naži un dēlīši.

Nedrīkst dzert no koplietošanas traukiem (glāzēm, pudelēm vai tieši no ūdens krāna, pieskaroties tam ar muti).

Peldēties ieteicams oficiālajās peldvietās, kas tiek pārbaudītas. Peldēšanas laikā nenorīt ūdeni un nesamērcēt seju. Ja peldvietā ūdenī pamaniet putas, atkritumus, naftas produktu plēvi, zilaļģu vai zaļaļģu masveida savairošanos vai ja peldvietas tuvumā ir notekūdeņi vai liels skaits ūdensputnu, tad šādu ūdenstilpni vēlams peldēm neizmantot.


Meningīta sekas.


Lai neiedzīvotos nogurumā vai galvassāpēs, pēc izslimošanas ar meningītu ārsti iesaka divus mēnešus ierobežot fizkultūras nodarbības un laiku, kas tiek pavadīts pie televizora vai datora. Galvassāpes var parādīties arī pie palielinātas emocionālās vai fiziskās slodzes, retos gadījumos iespējama dzirdes traucējumu attīstība vai kurlumu.
Kā pareizi mazgāt rokas, lai nesaslimtu ar meningītu vai citām vīrusu saslimšanām:
     1. zem tekoša ūdens saslapina rokas un augšdelmus;
     2. rokas pārklāj ar ziepēm (ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka, jo uz cieto ziepju virsmas un ziepju traukā var saglabāties mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem);
     3. ziepes ar rokām saputo;
     4. vismaz desmit sekundes ieziepē abu roku virsmas;
     5. no visām pusēm berž pirkstus, pirkstu starpas un plauktas (nedrīkst aizmirst noberzt plaukstu virspuses), kā arī iztīra nagus (šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas);
     6. vismaz desmit sekundes rokas noskalo zem tekoša ūdens strūklas;
     7. roku mazgāšanas laikā jāizvairās no ūdens šļakstīšanās vai pieskāršanās izlietnei;
     8. rokas nosusina (ieteicams izmantot vienreizlietojamos papīra dvieļus);
     9. ar papīra dvieļa palīdzību atgriež ūdens krānu (uz ūdens krāna rokturiem var atrasties infekcijas slimības izraisītāji, jo cilvēki tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšanas);
    10. papīra dvieli iemet atkritumu tvertnē, papīrgrozam nepieskatoties ar rokām.

Lai pievienotu komentāru nepieciešams reģistrēties