Lietotājiem

Ieiet portālā
Aizmirsi paroli?

Vēl neesi lietotājs?

Kļūt par lietotāju
atbalstitaju-logo
SIF_logo_krasains_pamata_RGB


Šī mājas lapa ir veidota ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Par mājas lapas saturu atbild Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons”

Staru slimība

publicēts: 26.04.2012 | Birkas: Veseliba, Staru slimība
Ziņot par neatbilstošu saturu

     Sarežģītu klīnisku simptomu komplekss, ko radījusi jonizējoša starojuma iedarbība uz organismu; jonizējošā starojuma un organisma šūnu un audu mijiedarbības noslēguma posms. Tās pamatā ir jonizācijas procesi dzīvās vielas molekulās.

Šo procesu rezultātā veidojas ķīmiski aktīvi savienojumi, kas rada smagus vielmaiņas traucējumus; tiek nomākta audu reģenerācijas spēja, un sabrukuma procesi nereti ir pārsvarā pār atjaunošanas procesiem; sevišķi smagi cieš asinsrites sistēma, kā arī āda, gļotāda, iekšējās sekrēcijas dziedzeri, nervu sistēma. Saslimšana ir atkarīga no saņemtās starojuma devas (vienreizējas vai atkārtotas), starojuma intensitātes, apstarotā ķermeņa virsmas lieluma. Izšķir vairākas staru slimības formas un smaguma pakāpes, piem., vienreizējas plašas ķermeņa virsmas apstarošana ar 130 mC/kg (~500R) lielu devu izraisa smagu akūtas staru slimības formu, bet ar 40-50 mC/kg (150-200 R) – vieglu akūtu staru formu. Atkārtota, ilgstoša apstarošana mazām devām ar laiku izraisa hronisku staru slimību. Slimības smagums ir atkarīgs no jonizējošā starojuma veida un iedarbības īpatnībām – ārējā apstarošana no attāluma. Radioaktīvo nokrišņu iedarbība, radioaktīvās vielas nokļūšanas elpošanas ceļos, gremošanas traktā u.tml. Svarīgākie staru slimības simptomi ir organisma intoksikācija vielmaiņas traucējumu dēļ, asinsrades sistēmas darbības nomāktība,, sliecība uz asiņošana un asinsizplūdumiem (hemorāģiskais sindroms), nervu sistēmas un gremošanas orgānu darbības traucējumi. Samazinās organisma pretestība infekcijas un strutainajām slimībām u.c. Akūtas staru slimības gaitā izšķir 4 periodus – sākotnējās reakcijas periodu, apslēpto periodu, izteikto slimības klīnisko simptomu periodu. Visbīstamākais ir 3. periods, kad slimības norisē iespējami smagi sarežģījumi. Hroniskajai staru slimībai ir trīs stadijas. Pirmā un otrā stadijā slimības gaita ir viegla vai vidēji smaga. Trešā stadijā saslimšana ir smaga, saistīta ar invaliditāti.


Ārstēšana


Nekavējoties jānovērš jonizējošā starojuma iedarbība. Jācenšas normalizēt vielmaiņu un samazināt organisma intoksikāciju, dodot daudz šķidruma. Asinsrades sistēmas darbību aktivizē, lietojot medikamentus, pārlejot asinis, pārstādot kaulu smadzenes. Lai nerastos sastrutojumi, jau laikus sāk lietot antibiotikas. Cilvēkus, kuriem ir staru slimība, ārstē specializētās ārstniecības iestādēs.
Kā arodslimība, staru slimība radās 20 gs. sākumā fiziķiem radiologiem, rentgentologiem u.c.; tagad sakarā ar efektīvu darba drošības un aizsardzības sistēmu (aizsardzība pret starojumu) saslimšanas gadījumi ir reti.

Lai pievienotu komentāru nepieciešams reģistrēties